Lūgšanu Nams

2014.gada 10.septembrī

Sapnī atrados kristiešu svētkos.Es nezināju konkrēti,kas tie bija par svētkiem,bet tie bija lielākie svētki –Ziemassvētki vai Lieldienas. Kristiešu svinības bija pilnīgi tādas pašas,kā neticīgo svinības.Svinētāji bija noguruši no svinēšanas,un bija sagūlušies rindiņā mazliet atpūsties.Šo atpūtnieku rindā es ieraudzīju Liepājas sv.Trīsvienības Katedrāles Dekānu Pēteri Kalku.Mēs kādreiz bijām labi draugi,kad mācījāmies kopā Teoloģijas fakultātē.

2014.gada 10.septembrī

Sapnī es atrados lielā zālē,kas bija pilna ar cilvēkiem.Norisinājās publisks disputs starp mani un Bīskapu Ozolinkēviču.Ikreiz,kad runāja Bīskaps,publika aplaudēja,bet kad runāju es,neviens neaplaudēja.

 2014.gada 6.septembrī

Sapnī es atrados inteliģences saietā,bet patstāvīgi atrados Dieva Upē.Es biju aizrauts Garā,kamēr visi pārējie bija dabiskajā cilvēciskajā stāvoklī.

Piepeši pie manis pienāca kāda intelektuāla kundze un sacīja: ‘’ Normund! Nu cik tad var ! Vai tad tu nezini,ka tu muļķīgi izskaties ! ‘’ Tikko kundze to bija pateikusi,es tikai nedaudz pieskāros viņai,kad ar kundzi sāka notikt tieši tas pats,kas bija noticis ar mani ! Viņa nespēja sevi vairs kontrolēt un saļima zemē ! Tad es viņai sejā sāku saukt: ‘’Bet pēc kā tu tagad izskaties ! ‘’