Lūgšanu Nams

2015.gada 30.aprīlī

Sapnī es biju kopā ar Luterāņu Baznīcas mācītājiem un vadību.Mēs bijām uzaicināti nolikt ziedus pirms 500 gadiem iedibinātā kapsētā,kurā bija daudz kapa pieminekļu.Man priekšā atradās liela ziedu vāze,kurā kādreiz bija ziedi,taču tagad tā bija tukša.Vāze kādreiz kalpoja savam nolūkam,taču tagad tā vairs nekam nekalpoja,jo bija savu nokalpojusi un pati kļuvusi par kapa pieminekli.Daudzi mācītāji kādreiz ņēma ziedus no šīs vāzes,bet tagad tie bija atnākuši nevis paņemt ziedus ,bet tieši nolikt ziedus pie šīs vāzes,jo tā ir tagad kļuvusi pati par kapa pieminekli !

 2015.gada 27. aprīlī

Sapnī pie manis atnāca divas personas,kas izskatījās kā cilvēki,bet tomēr nebija cilvēki.Saprotu,ka tie bija sūtīti izmeklēt un pārbaudīt.

Es personām iedevu savu veco piezīmju kladi,kurā rakstīju savas atziņas,kad vēl kalpoju kā mācītājs Gulbenē.Kad kladi atvēra,tajā nebija tikai atziņas,bet tajā bija rakstīta mana dzīve ! Telpa pēkšņi paplašinājās, un visu manu dzīvi varēja aplūkot gluži kā veikalā uz vitrīnas !

2015.gada 31.martā

Sapnī es atrados kādā bijušo musulmaņu skolā .Skolnieki bija kristieši,kuri vēl nesen bija pārliecināti musulmaņi.Bijušie musulmaņi vēlējās kaut ko tomēr vēl paturēt no savas bijušās Islama reliģijas.Tas viņiem bija ļoti apgrūtinoši !