Lūgšanu Nams

 2015.gada 12.janvārī

Sapnī man kāds lika braukt ar auto no Rīgas uz Saldu.Es devos ceļā un braucu visai ātri.Ceļš bija labi pazīstams,jo simtiem reižu to jau biju mērojis.

Pēkšņi ceļa vistaisnākajā posmā sāka notikt kaut kas neparasts ! Es vairs neatpazinu ceļu,kurā braucu ! Likās,ka esmu nomaldījies un tagad braucu pa citu ceļu ! Ceļš pamazām sašaurinājās,un es iebraucu kādā ciemā,kas atgādināja Padomju laika kolhoza centra teritoriju.Likās,ka esmu iebraucis atpakaļ laikā,jo visur varēja redzēt Padomju laika automašīnas un ražas novākšanas tehniku.

2015.gada 5.janvārī

Sapnī es biju kurinātājs katlu mājā.Kopā ar mani daudzus gadus bija strādājuši vēl kādi ļaudis,bet laikam ritot,tie pamazām bija aizklīduši projām,un lielajā katlu mājā pie katliem es biju palicis viens pats !

Es uzraudzīju gāzes padevi katlos,kad pēkšņi ar tiem sāka notikt kaut kas dīvains ! Katli pēkšņi sāka kūpēt ! Es redzēju kā dūmi sāk spraukties ārā pa visām spraugām ! Sapratu,ka ir avārijas situācija,un katli ir kļuvuši nelietojami !

2014.gada 28.novembrī

Sapnī man kāds lika doties ciemos pie sinkrētista.Es nedrīkstēju strīdēties ar sinkrētistu,bet man bija jāvēro notiekošais.

Sinkrētists pats izvēlējās sev dievus kurus pielūgt.Viņam bija vesela kolekcija ar dieviem,un Kristus bija tikai viens no tiem.Stap dieviem bija arī šamaniskie dievi vai dēmoni,kurus sinkrētists pielūdza.

Tālāk man tika klāts galds.Es nedrīkstēju atteikties no ēdiena,lai kaut kā nesadusmotu sinkrētistu.Zināju,ka viņš visu ēdienu novēl saviem dieviem,tāpēc pirms maltītes īpaši svētīju ēdienu Jēzus Kristus Vārdā.Sinkrētists nebija iepriecināts.Es sacīju,ka viņam nav iemesla man neko pārmest,jo es taču iekļaujos viņa panteonā,pielūgdams Kristu,kas arī ir viens no viņa dieviem.Sinkrētists bija neapmierināts,taču samierinājās.