2001.gada 28.martā
Sapnī mēs ar nelielu ļaužu grupu kāpām kalnā.Es to darīju visai negribīgi,taču darīju.Bieži nebiju pārliecināts par savām spējām,taču uzticību iedvesa mūsu pavadonis,kurš bija kāds vecs vīrs,kas šo ceļu jau bija mērojis neskaitāmas reizes.Es biju izbrīnīts : kā šis vecais vīrs vispār vēl spēj staigāt,kur nu vēl kāpt kalnā ?! Vīrs kāpa kalnā it kā pastaigājoties,kamēr mums bija jāpieliek liela piepūle !
Jo augstāk mēs kāpām,jo gaiss kļuva retāks.Vietām ar roku jau varēja aizsniegt mākoņus.Apkārt kļuva šaurāks un bīstamība nogāzties bija arvien lielāka.
