Lūgšanu Nams

2015.gada 5.janvārī

Sapnī es biju kurinātājs katlu mājā.Kopā ar mani daudzus gadus bija strādājuši vēl kādi ļaudis,bet laikam ritot,tie pamazām bija aizklīduši projām,un lielajā katlu mājā pie katliem es biju palicis viens pats !

Es uzraudzīju gāzes padevi katlos,kad pēkšņi ar tiem sāka notikt kaut kas dīvains ! Katli pēkšņi sāka kūpēt ! Es redzēju kā dūmi sāk spraukties ārā pa visām spraugām ! Sapratu,ka ir avārijas situācija,un katli ir kļuvuši nelietojami !

2014.gada 28.novembrī

Sapnī man kāds lika doties ciemos pie sinkrētista.Es nedrīkstēju strīdēties ar sinkrētistu,bet man bija jāvēro notiekošais.

Sinkrētists pats izvēlējās sev dievus kurus pielūgt.Viņam bija vesela kolekcija ar dieviem,un Kristus bija tikai viens no tiem.Stap dieviem bija arī šamaniskie dievi vai dēmoni,kurus sinkrētists pielūdza.

Tālāk man tika klāts galds.Es nedrīkstēju atteikties no ēdiena,lai kaut kā nesadusmotu sinkrētistu.Zināju,ka viņš visu ēdienu novēl saviem dieviem,tāpēc pirms maltītes īpaši svētīju ēdienu Jēzus Kristus Vārdā.Sinkrētists nebija iepriecināts.Es sacīju,ka viņam nav iemesla man neko pārmest,jo es taču iekļaujos viņa panteonā,pielūgdams Kristu,kas arī ir viens no viņa dieviem.Sinkrētists bija neapmierināts,taču samierinājās.

2014.gada 18.novembrī

Sapnī es biju kopā ar kādu kristīgo kalpotāju komandu,kas viesojās pie augsti stāvošiem kristīgiem līderiem,kuru garīgums bija visai apšaubāms.Līderi gan bija kristieši,taču viņu uzvedības manieres nemaz par to neliecināja.

Mēs visi kopā izgājām uz ielas,kad pēkšņi kāds sāka klaigāt un nesakarīgi uzvesties.Es sapratu,ka tas ir kāds no līderu draudzes locekļiem,kuram pēkšņi parādījušās psihiskas novirzes.Tā vietā lai aizlūgtu un kaut kā normalizētu situāciju,līderi visi kopīgi viņu izsmēja un uzjautrinājās par šo nabaga cilvēku !

 2014.gada 2.novembrī

Sapnī es biju kopā ar dažādiem mācītājiem un kalpotājiem lidostā.Mēs jau bijām pārvarējuši dažādus šķēršļus, lai nonāktu lidostā. Mēs gaidījām,kad tiksim aicināti uz beidzamajām kontrolēm iekāpšanai lidmašīnā.Mēs stāvējām lielā barā un es šajā barā biju pēdējais !

Pēkšņi atvērās vārti, un viss bars ar kalpotājiem devās uz robežkontroli.Tieši tajā brīdī ar mani notika kaut kas neparadzēts,ka es nevarēju doties ar visiem.Kalpotāju pūlis aizgāja,bet es paliku viens pats,turklāt vēl ar kustību traucējumiem ! Es biju sašutis,jo sapratu,ka reisu kopā ar citiem mācītājiem esmu nokavējis !