Lūgšanu Nams

2015.gada 25.augustā

Sapnī es redzēju ūdens kanālu,kas stiepās cauri visai valstij.Pa šo kanālu virzījās kuģi ar savām kravām.Kanāla vidū valsts bija ierīkojusi posmu,par kuru visiem kuģotājiem bija jāmaksā valsts nodeva.

2015.gada 15. Jūlijā

Sapnī es atrados drošā pilī,kur notika skriešanās sacīkstes.Sacensības bija domātas tikai mācītājiem.Dīvainākais bija tas,ka es distancē biju pats pirmais,kamēr citi mācītāji atpalika par ievērojamu gabalu.Es stāvēju viens pats pie finiša līnijas un garlaikodamies gaidīju atpalikušos.Kad izdzirdēju aizmugurē mācītājus skrienam,es vienkārši šķērsoju finiša līniju pats pirmais.

Mācītāji mani pēc tam centās visādi apsūdzēt,ka mans skrējiens neesot bijis pareizs un legāls!

2015.gada 7.jūlijā

Sapnī es atrados kristiešu vasaras nometnē,kur bija sapulcējušies daudz jauniešu.Bija sagaidāms liels kopības un vienotības pārdzīvojums.

Pēkšņi lielā pūļa vidū ieradās bariņš kristīgo skolotāju,kuri sāka dalīt jauniešu pūli pa komandām.Tie sevi noteica par komandas līderiem un sāka saukt katru jaunieti pēc vārda,ja to gribēja redzēt savā komandā.Tas bīja līdzīgi,ja skolas sporta stundā klase grib uzspēlēt futbolu,piemēram.Priekšā nāk divi līderi,kuri pēc kārtas sauc sev vēlamos spēlētājus,kamēr klase ir pilnīgi sadalīta divās komandās.Nometnē gan skolotāju bija daudz, un katris vēlējās izveidot savu komandu.

 2015.gada 30.jūnijā

Sapnī es tiku aicināts trīs lielāko Konfesiju Arhibīskapu konventā.Dīvainā kārtā es biju nozīmēts Arhibīskapa Vanaga vietā,jo viņš nevarēja ierasties.Es biju kopā ar Pareizticīgās un Katoļu Baznīcu Arhibīskapiem. Katoļu Ahibīkaps izskatījās laipns pret mani,taču Pareizticīgo Arhibīskaps likās nomākts un dusmīgs.Tā kā es nebiju Jānis Vanags,sapratu,ka ar mani vispār šeit neviens nerunās.