Dialogs ar Dievu 2024.gada 7.martā
Vakar atkal pēc ieraduma šaustīju sevi,ka nekas dzīvē nav izdevies. Man ir daudz laika apcerēt savu pagātni ; to analizēt un izvērtēt.
Tad pēkšņi gluži kā zibens apziņā izgaismojās Jēzus sacītais: "Neviens, kas savu roku liek pie arkla un skatās atpakaļ, neder Dieva valstībai." ( Lk.9.62. )
Es sacīju Dievam : ‘’ Es saprotu,ka man jāskatās tikai uz priekšu,nevis atpakaļ ; taču uz priekšu neko vairs nevar redzēt ! Ja kādreiz varēju redzēt uz priekšu savā liktenī,tad tagad nav vairs ko redzēt ! ‘’
Tikko biju pabeidzis savu žēlošanos,atkal apziņā izgaismojās vēsts. Dievs sacīja : ‘’ KĀPĒC TU GRIBI REDZĒT PAR SEVI UZ PRIEKŠU ? LIEC ROKU PIE ARKLA ! ‘’
Tad es sapratu,ka ne jau es velku arklu,bet arkls velk mani. Man tikai jāpieliek roka pie tā. IR JĀTURĀS PIE DIEVA ! Tas arī viss,kas no manis ir prasīts. Viņš mani vedīs tālāk uz priekšu pa Viņam vien zināmiem ceļiem !
Es varu palikt savā pagātnē vienīgi tad,ja atlaižu arklu. Taču ja es turos pie arkla,tas mani vedīs uz priekšu arī tad,ja priekšā vairs neko nevarēs redzēt.
