Pravietisks sapnis
2020.gada 1.februārī
Sapnī es atrados Draudzē '' Jaunā Paaudze ''. Dievkalpojums vēl nebija sācies.Es biju ieradies labu laiciņu pirms Dievkalpojuma,lai atrastu sev vietu.
Dīvaini bija tas,ka tikko es noliku savas mantas kādā krēslā,tūlīt es sapratu,ka izjaucu kāda grupējuma iedibināto vietu sadalījumu.Sākumā it kā neviens pieklājības dēļ neko neteica,bet tad arvien vairāk,it kā pieklājīgi lika saprast, '' vai es varētu pameklēt sev vietu citur ? ''
Tā es gāju no vienas vietas uz otru,bet visur bija viens un tas pats.Tikko es atrodu kādu brīvu vietu,tā tūlīt sarodas kāds grupējums,kuram es izjaucu viņu vietu sadalījumu un mani laipni palūdz no turienes.Izrādās,ka vietas Jaunajā Paaudzē principā jau ir neformāli sadalītas un jaunienācējam tikpat kā neiespējami ir tur atrast sev vietu.
Tā staigādams no vienas vietas uz otru,es redzu,ka notiek Draudzes Dievkalpojuma mēģinājums.Izrādās,ka Dievkalpojums draudzē ir iestudēts un notiek izrādes veidā,kā to parasti dara teātrī vai koncertā.Es redzu,ka iznāk mācītājs Aleksejs Ljedjajevs un izmēģina savu sensacionālo runu.Tieši tā Dievkalpojuma vadītājs sacīja.Viņš teica: '' Lūk,šajā vietā nāks mācītājs Aleksejs un teiks savu sensacionālo runu.''
Draudzē pilnīgi viss bija jau iepriekš zināms un saplānots.Izrādās,ka visi jau iepriekš zināja mācītāja sensacionālo runu.Tā arī bija viens no izrādes elementiem.Mācītājs Aleksejs vēlējās savā runā pateikt,ka viņš pilnīgi norobežojas no kaut kādām kalpošanām Āfrikā,kas viņam nav pieņemamas.
Dievkalpojumam tūlīt bija jāsākas,bet es vēl joprojām nebiju atradis savu vietu.Sev blakām es ieraudzīju kādu Draudzes jaunieti,kurš bija tur piemēslojis ar papīriem un ēdiena atliekām.Jaunietim nekas nebija pretī,ka es,būdams invalīds,nesīšu ārā viņa atkritumus.Sapņa beigas.
