Ceļojums cauri Baznīcas ielai
Pravietisks sapnis 2025.gada 1.decembrī
Sapnī es braucu ar labu auto pa ielu,kas saucās ‘’ Baznīcas iela ‘’.
Es vedu masīnā cilvēkus.Jo tālāk mēs braucām,jo iela palika arvien šaurāka un līkumaināka.Līkumi bija tika asi,ka tajos knapi varēja iegriezties. Lielās šaurības dēļ likās,ka mēs tūlīt kaut kur iesprūdīsim. Pēkšņi kādā īpaši asā līkumā mašīnai ar ēkas stūri norāva durvis.Visi mani pasažieri izkāpa no mašīnas un kaut kur pazuda.
Es mašīnā paliku viens un izmisīgi centos tikt līdz Baznīcas ielas galam.Pašā ielas galā ceļš kļuva tik šaurs,kad tālāk vairs nekur nevarēju braukt,lai cik ļoti arī to vēlējos. Sapratu,ka Baznīcas ielu tomēr man izbraukt neizdosies.Sapņa beigas.
Skaidrojums.
1. Brauciens pa Baznīcas ielu,ir mana kalpošana Luterāņu baznīcā.
2. Auto ar pasažieriem ir tie mācītāji,ar kuriem es kopā kalpoju baznīcas Harizmātiskajā Atjaunotnē.
3.Jo tālāk mēs braucām Harizmātiskajā Atjaunotnē baznīcā,jo šaurāks un līkumaināks kļuva tas ceļš.
4. Pretestībai un grūtībām pieaugot,visi mani kolēģi un brāļi pameta mani vienu. Neskatoties uz to,es tomēr mēģināju turpināt ceļu viens.
5.Pretestība bija tik liela,ka man neizdevās pabeigt Harizmātiskās Atjaunotnes ceļu Luterāņu baznīcā.
6. Dzīvē viss ir noticis tieši tā,kā redzēju sapnī pagājušajā naktī.
7. Viszīmīgākais sapnī bija tas,ka visi izkāpa no mašīnas grūtību priekšā. Neviens vairs grūtībās un pretestībā negribēja palikt kopā ar mani. Par to man ir miers Dieva Priekšā,jo atbildība par ceļa neturpināšanu negulstas uz mani,bet uz tiem,kuri pameta mani.
