Tikko kas piedzimst,tūlīt tam jau jānomirst
Pravietojums
2025.gada 30.martā
Skatoties ielu muzikantus Dublinā,atcerējos kādu pravietojumu no tālajiem 90-tajiem. Atceros,es to uzrakstīju vienā laidā lūgšanas laikā,kad mani meta ārā no Gulbenes Luterāņu draudzes. Arhib. Jānis Vanags vēl bija man labvēlīgs. Jānis bija nolēmis ļaut man organizēt pirmo Luterāņu harizmātisko draudzi Vecrīgā. Taču,tad sacēlās pret viņu mācītāju pretestība manis dēļ. Rīgas iecirkņa mācītāju konventā tika nolemts likvidēt šo Harizmātiskās draudzes projektu.
Interesanti,ka pravietojumu es saņēmu laikā,kad likās - viss būs kārtībā un izdosies ! Taču,Dievs zināja visu uz priekšu. Pravietojums bija visai kritisks. Dievs jau zināja,ka neko neatļaus,tāpēc deva šādu kritisku un brīdinošu Vārdu. Es to pravietojumu uzrakstīju toreiz uz rakstāmmašīnas,jo datora man vēl nebija. Bija toreiz kāda liecība sirdī,ka pravietojums ir jāizdala visiem mācītājiem tajā Rīgas iecirkņa konventā.
Interesanti,ka es to izdalīju,kad vēl neko nezināju par to,ka mācītāji ir nolēmuši man neļaut dibināt to draudzi. Dīvainākais ir tas,ka man pašam nav saglabājies neviens pravietojuma eksemplārs. Esmu visus izdalījis. Atceros,pēc tā Rīgas iecirkņa konventa, mans pravietojums mētājās atkritumu tvertnēs un karājās uzsprausts uz drēbju pakaramajiem. Mācītājiem tas kaut kā negāja pie sirds . Atceros,tajā pravietojumā bija tādi vārdi. Rakstu no atmiņas.Šī ir tikai daļa no pravietojuma:
Kāpēc jūs sevi gribiet paturēt sev ?
Pievērsieties Man,saka tas Kungs !
Man ir lielas svētības jums,bet jūs neļaujiet tām notikt !
Jo vējš ir jūsu padusē un augstprātība jūsu galvā !
Tikko kas piedzimst,tūlīt tam jau jānomirst.
Tieši tā notika ar to draudzes projektu. Tikko tas piedzima,tulīt jau nomira. Mācītāji to nomirdināja.
Zīmīgi,ka tieši pēc formulas : '' tikko kas piedzimst,tūlīt tam jau jānomirst '', notika visas tālākās lietas manā kalpošanā. Tikko kas sākās no Svētā Gara,tūlīt uzradās ļaudis,kas to visu izbeidza. Tie ļaudis nebija pagāni no pasaules. Tie bija autoritātes kristīgajā draudzē - kuriem piederēja noteikšana un valdīšana draudzē.
Tālāk tajā pravietojumā bija vēl kaut kas. Atceros,tas beidzās ar tādiem vāŗdiem:
Vējš ir jūsu padusē un augstprātība jūsu galvā,
Katram rūp tikai savs vārds un labklājība,
Tad,kad jūs to visu būsit zaudējuši,
Es nākšu atkal, Un darīšu jūs par lielu tautu,kuru nevienam nebūs uzvarēt,
Es valdu kā Uguns pār iedegtu mežu,
Vai tad Man būtu kas neiespējams,saka tas Kungs ?!
Jēzus teica: Uguni esmu nācis mest uz zemi un kā Es vēlētos, kaut tā jau degtu! Lk.12.49.
Es domāju,ka Draudzes mežs šodien ir piesūcies slapjš ar pasauli. Tieši kā pravietojumā bija teikts - katram rūp tikai SAVS VĀRDS UN LABKLĀJĪBA. Tādā slapjā mežā,kas ir piesūcies ar pasauli,ir GRŪTI IEDEDZINĀT SVĒTĀ GARA UGUNI. Tāpēc Latvijai nāks grūti laiki. Tādi tie nāks arī Draudzei Latvijā. Ecehiēls sludināja Dzīvības Garam tikai IZKALTUŠOS KAULOS.
Es domāju,ka arī Latvija tiks novesta līdz tādam - izkaltušam stāvoklim tuksnesī. Kāpēc ? Jo TIKAI TĀDĀ STĀVOKLĪ TĀ ZAUDĒS SAVU AUGSTPRĀTĪBU,GODKĀRĪBU UN MANTKĀRĪBU. Tas ir tāds stāvoklis,kad ļaudis saka : mūsu kauli ir sakaltuši, mūsu cerība ir zudusi, mēs esam beigti. Ec.37.11.
Tieši šis stāvoklis ir vislabvēlīgākais,lai Dievs tajos kaulos mestu Sava Svētā Gara Uguni !
Bībele: 10 Kad es tā sludināju, kā man bija pavēlēts, tad dzīvības gars nāca kaulos, tie tapa dzīvi un nostājās uz savām kājām, varen liels pulks. Ec.37.10.
