2015.gada 7.jūlijā
Sapnī es atrados kristiešu vasaras nometnē,kur bija sapulcējušies daudz jauniešu.Bija sagaidāms liels kopības un vienotības pārdzīvojums.
Pēkšņi lielā pūļa vidū ieradās bariņš kristīgo skolotāju,kuri sāka dalīt jauniešu pūli pa komandām.Tie sevi noteica par komandas līderiem un sāka saukt katru jaunieti pēc vārda,ja to gribēja redzēt savā komandā.Tas bīja līdzīgi,ja skolas sporta stundā klase grib uzspēlēt futbolu,piemēram.Priekšā nāk divi līderi,kuri pēc kārtas sauc sev vēlamos spēlētājus,kamēr klase ir pilnīgi sadalīta divās komandās.Nometnē gan skolotāju bija daudz, un katris vēlējās izveidot savu komandu.
Kad daudzas komandas bija izveidotas,brīvi palika tikai daži cilvēki,ieskaitot mani.Dīvaini,bet neviens no kristīgiem skolotājiem negribēja mani ņemt savā komandā ! Tā es paliku ārpusē viens pats.Es sacīju,ka esmu jau par vecu,lai sacenstos ar kādu !
Interesanti,ka pēc komandu sadalīšanas katram bija jābūt tikai savā komandas lokā.Neviens vairs nedrīkstēja staigāt brīvi nometnes teritorijā.Kopības pasākumu kristīgie skolotāji nu bija sadalījuši un pagriezuši sev vēlamā virzienā.Sapņa beigas.
Skaidrojums.
Latvijā joprojām bez pārmaiņām ! Katris to savu konfesijas marku grib turēt ! Katris rīko savus atmodas pasākumus,bet Dievs vēlas,lai būtu viens atmodas pasākums,kur visi sanāk kopā un nedalās pa komandām !
