2015.gada 22.jūnijā
Sapnī es atrados Saldū pie Saldus ezera.Pašā ezera krastā Baznīcai piederēja privātīpašums ar lielu zemes platību.Es staigāju pa Baznīcas īpašumu ,kad pēkšņi kādi mācītāji nolēma,ka es vairs nedrīikstu šeit atrasties.Tie gribēja atspiest mani tālāk no ūdens,taču es nepadevos.
Tālāk Baznīcas īpašuma teritorijā notika kāda tiesāšanās,kur garīdznieki gribēja mani dabūt prom tiesas ceļā,taču es tiesājos pretī.Tie katrā ziņā mani gribēja dabūt prom no ūdens !
Tālāk es redzēju,ka tā bija vesela tiesāšanās sērija ar dažādām batālijām .Es visu laiku spītīgi turējos pretī un biju apņēmības pilns turēties līdz galam.
Atrisinājums bija visai dīvains un negaidīts ! Tiesa nolēma,ka man ir jāpiešķir atsevišķs zemes gabals blakus Baznīcas teritorijai ! Es biju šokēts un pārsteigts,ka tiesa faktiski nostājās manā pusē !
Neviens mani tagad vairs nevarēja padzīt no ezera krasta,jo man piešķirtais zemes gabals bija mans privātīpašums.Tas robežojās ar Baznīcas īpašumu un tam bija pieeja pie ūdens.
Es varēju vērot,kas notiek Baznīcas teritorijā,runāt uz Baznīcu to,ko vēlējos tai pasacīt.Tas bija ļoti neērti Baznīcai,taču neviens mani vairs nevarēja padzīt no manas vietas.Sapņa beigas.
Skaidrojums.
Interesanti,ka dzīvē tieši tā arī ir noticis.Kopš biju spiests aiziet no Baznīcas,Dievs man ir devis tādu interesantu kalpošanu - proti,palikt tomēr blakus Baznīcai ; vērot tur notiekošo un darīt Baznīcai zināmu to,ko Dievs par to visu domā.
Es šeit nedomāju tikai luterāņus,bet visu Kristus Draudzi kopumā.Katrai konfesijai un daudzām draudzēm ir bijusi kāda vēsts.
