Dievkalpojums bez dievkalpojuma
Pravietisks sapnis 2025.gada 3.novembrī
Sapnī es biju Luterāņu mācītājs. Biju ģērbies talārī un devos uz kārtējo dievkalpojumu Gaiķu draudzē,kur es 90-tajos biju mācītājs. Tuvojoties es dzirdēju baznīcā kādu lielu rosību. Kad iegāju baznīcā,es redzēju,ka baznīca ir pilna ar cilvēkiem. Tāpat es ieraudzīju tur dažus līdz šim nezināmus mācītājus,kuri arī bija ģērbušies talāros. Mācītāji kaut ko sprieda par dievkalpojuma organizēšanu.
Kad mācītāji ieraudzīja mani,viņu sejās bija jaušams mulsums. Izrādās,es biju viņiem tas šķērslis,lai dievkalpojums noritētu pēc viņu scenārija. Tas nevarēja notikt bez saskaņošanas ar mani,jo lai kā viņiem tas nepatiktu,es tajā draudzē biju mācītājs. Es piegāju pie viena mācītāja un sniedzu viņam roku,taču mācītājs teica,ka viņam ir slima roka ,tāpēc nevar mani sveicināt. Tālāk mācītāji kaut kur pazuda, un es paliku viens ar lielo draudzi.
Dīvainākais bija tas,ka tieši tajā brīdī,kad bija jāsākas dievkalpojumam,es izdzirdēju radio skaņas fonā. Tas bija kaut kas līdzīgs radio Skonto,kas spēlē pasaules hītus. Kāds to bija ieslēdzis kā fona mūziku. Tālāk es ieraudzīju,ka draudzes locekļi ir izcēluši ārā savas iepriekš sagatavotās maizītes un viņiem dievkalpojuma vietā tagad ir kafijas galds. Cilvēki ēda maizītes,dzēra kafiju,klausījās pasaules hītus un sarunājās par ikdienišķām lietām. Es sapratu,ka šiem ļaudīm dievkalpojums īstenībā nav vajadzīgs. Es sapnī meklēju draudzes priekšnieku,taču nevarēju atrast nevienu atbildīgo,kas visu šo ir izdomājis ? Sapņa beigas.
Skaidrojums.
1. Atceros,reiz Teologijas fakultātē bija kāds mācītājs vieslektors,kurš lepojās ar to,ka viņiem tagad latviešu draudzē dievkalpojums ilgst tikai 45 minūtes. Kad viņam jautāja – cik ilgst kafijas galds pēc dievkalpojuma,mācītājs teica – vismaz 2 stundas.
2. Arī Latvijā tagad,ipaši vecākā gadagājuma ļaudīm, baznīca ir tikai ‘’ glābiņš ‘’ no vientulības. Dievkalpojums viņiem ir tikai ‘’ baznīcas pātari ‘’,kas ātri ir jānoskaita,lai varētu tikt pie patīkamākās daļas. Sapnī bija tā,ka draudzes locekļi bija nolēmuši uzreiz,bez ‘’ceremonijām’’ ķerties klāt pie patīkamākās daļas. Faktiski dievkalpojums draudzei vairs nav PATĪKAMĀKĀ DAĻA.
3. Pēdējā laikā vairākās baznīcās Latvijā ir rīkoti tā saucamie ‘’ rokkoncerti ‘’ ,kur spēlē pasaules hītus. Tā nav baznīcas mūzika,bet pilnīgi sekulāri skaņdarbi,kuriem nav vietas kristīgajā baznīcā. Prakse rāda,ka šie koncerti ir labi apmeklēti. Var saprast,ka vienai luterāņu daļai dievkalpojums vairs nav vajadzīgs. Baznīca ir pārvērtusies par brīvā laika pavadīšanas klubu,nevis vietu,kur var piedzīvot Dievu.
