Pravietisks sapnis

2019.gada 22.martā

Sapnī es atrados Luterāņu Baznīcas Virsvaldes ēkas foajē.Mācītāji staigāja šurpu turpu.Ar dažiem es aprunājos.Tur bija arī kādi veci mācītāji,kuriem es pateicos,jo viņi savulaik mani atbalstīja.

Es redzu,ka ēkā ienāk arī arhibīskaps Jānis Vanags.Viņš nevienam nepievērš uzmanību,paiet visiem garām pat nesasveicinoties. Sapratu,ka viņam ir darāms kaut kas ļoti svarīgs.

Tālāk es redzu,ka arhibīskaps Vanags iet runāt ar kādiem lieliem māksliniekiem,tēlniekiem,arhitektiem par to,kā vēl vairāk spodrināt Baznīcas tēlu. Es redzu,ka Baznīcā ir izveidotas perfektas skulptūras,kuras Vanags vēlas vēl vairāk slīpēt un spodrināt.Viņu neinteresē mācītāji,bet tās skulptūras.

Es pie sevis nodomāju : '' Vanags joprojām slīpē savus elkus ! Pat tagad,kad dzīve iet uz beigām,viņš tos neatlaidīgi slīpē ! Bet es taču viņam teicu,ka tavas dzīves pūles būs veltīgas . Tu savu dzīvi būsi izniekojis akmeņiem,bet nebūsi to veltījis cilvēkiem ! '' Sapņa beigas.