2015.gada 3.novembrī

Sapnī es atrados Saldus sv.Jāņa ev.lut.Baznīcā,kur svinēju sv.Vakarēdienu kopā ar citiem luterāņu mācītājiem.Dīvainā kārtā es biju ģērbies luterāņu mācītāja amata tērpā,tāpat kā pārējie mācītāji.No vienas puses es pie sevis domāju : ‘’Ko es šeit daru ?! Jau sen es vairs neesmu piederīgs šai kopienai !’’ Tomēr no otras puses, Kāds man lika šeit palikt līdz galam.

Es sajutu niknas dusmas visapkārt savā virzienā. Baznīcu pārvaldīja tā mācītāju daļa,kas saucās ‘’Nikni smējēji’’ (2.Pēt.3.3.; Jūdas 1.18.).Tur bija arī labprātīgie mācītāji,taču tiem nepiederēja vara Baznīcā.Smējēji bija tas cements,kas saturēja Baznīcu un visu noteica. Daži smējēji gribēja noplēst no manis amata tērpu,taču publiski viņi to negribēja darīt.

Mēs visi bijām uz ceļiem ap altāri sv.Jāņa Baznīcā,kad viens īpaši nikns smējējs pagriezās pret mani un kaut ko dusmās sāka pārmest,kā es vispār uzdrošinoties šeit atrasties ! Interesanti,ka nez no kurienes manī pamodās drosme,un es viņam teicu,lai viņš aizver muti,pagriež galvu uz otru pusi un vērš savus skatus uz augšu !

Tālāk nāca galvenais mācītājs ar sv.Vakarēdienu.Es pie sevis domāju,ka man jau Vakarēdienu noteikti nedos.Mācītājs man jautāja : ‘’Tātad,tu esi kristīts un iesvētīts šajā Baznīcā ? ‘’ ‘’Jā,jā ! Kristīts,svētīts un arī laulāts!’’,es viņam atbildēju.Par lielu brīnumu,sv.Vakarēdienu man tomēr iedeva un atļāva piedalīties Dievkalpojumā.

Dievkalpojums notika pēc jaunās liturģiskās kārtības,kad pēkšņi Dievkalpojuma vidū sāka notikt kaut kas neparasts ! Cilvēki bija nometušies uz ceļiem lūgšanā,kad pēkšņi visu smējēju acu priekšā , pie vienkāršajiem Draudzes locekļiem sāka spontāni parādīties zelts ! Tie nebija zelta putekļi,bet īsta zelta gabali,kas sāka parādīties visneiedomājamākās vietās. Es redzēju,kā zelta gabaliņš parādījās kādai vecai Draudzes sieviņai uz kurpju pazolēm,kad tā ceļos nometusies, lūdza Dievu.

Smējēju bravūra pēkšņi nomainījās ar šoku . Ļaudis visapkārt sāka sarunāties par redzēto. Neviens vairs nepievērsa īpašu uzmanību jaunajai liturģijai.Visi vēlējās izprast notiekošo,īpaši jau smējēji. ‘’Kā tas var būt,ka tas notiek pie mums ?! ‘’,brīnījās smējēji. Viņi smējās,ja to dzirdēja notiekam kur citur.Tagad tas notiek viņu Baznīcā,un neviens to vairs nevar noliegt !

Es izmantoju vispārējo apjukumu,paņēmu rokās vienu zelta gabalu un sāku visiem skaidrot notiekošo.Izrādās,es biju vienīgais šajā auditorijā,kas varēja dot kādu skaidrojumu notiekošajā.Sapņa beigas.

Vai vēl kāds zelts nāk arī no Luterāņu Baznīcas ? Varbūt Dievs tomēr vēl kaut ko darīs arī tai smējēju sabiedrībā ?...