Lūgšanu Nams

Zemestrīce

Pravietisks sapnis 2026.gada 18.maijā

Sapnī biju kaut kur ārzemēs. Es biju tāds kā kara veterāns,kurš atbraucis pie savējiem,kuri pašlaik atrodas dienestā.

Es atrados kaut kur iekštelpās,kad pēkšņi ēkas siena sāka trīcēt un ļodzīties. Es sapratu,ka ir sākusies zemestrīce un man ir steigšus jābēg ārā. Es saucu,lai visi bēg laukā un steidzos uz izeju. Pēdējā brīdī es paspēju izbēgt.Jutu,ka kolonas gāžas virzienā aiz manis un savaino cilvēkus. Es varēju pat sajust šo cilvēku sāpes un dzirdēt viņu vaidus.

Kad izbēgu ārā,zeme turpināja trīcēt. Es meklēju kādu vietu bez kokiem un ēkām,lai tur būtu salīdzinoši drošībā.

Pēkšņi zeme pārstāja drebēt un ēkas vairs negāzās. Tas notika tikpat pekšņi,kā tas sākās. Sapņa beigas.

Kristiešu pulksteņi

Pravietisks sapnis 2026.gada 2.maijā

Sapnī es pēc ilgāka laika devos misijas ceļojumā. Man it kā viss bija, kas ceļojumam vajadzīgs,taču nebija pulksteņa. Tad es atcerējos,ka kaut kad sen atpakaļ kristieši man bija sadāvinājuši pulksteņus.

Es izvilku āŗā sen paglabātos pulksteņus. To bija ļoti daudz. Pats dīvainākais,ka nevienā pulkstenī es nevarēju ieraudzīt pareizu laiku. Kādu nevarēja vairs ieslēgt,bet kāds rādīja pavisam citu laiku.

Vienīgās cerības pēdējais autobuss

Pravietisks sapnis 2026.gada 30.aprīlī

Sapnī es redzēju autobusu,kas brauca no Liepājas uz Rīgu. Tas bija dienas pēdējais autobuss uz Rīgu. Autobuss iebrauca Saldus autoostā un ilgu laiku stāvēja. Man bija jādodas uz Rīgu. Es ilgi domāju,vai braukt ar šo autobusu ? Nebiju pārliecināts,jo sapratu,ka autobuss ieradīsies Rīgā vēlā nakts stundā. Pie sevis domāju : ‘’ Varbūt man šo laist garām un gaidīt rīta autobusu ? ‘’