Lūgšanu Nams

2015.gada 21.septembrī

Sūnu ciems

Sapnī es atrados Rīgā un braucu sabiedriskajā transportā.Es izkāpu Rigas nomalē.Biju pārsteigts,ka galvaspilsētas nomale ir tik nolaista un nabadzīga ! Tikko bija Rīgas lepnie nami,bet šeit kaut kas līdzinājās ‘’Sūnu ciemam’’.Likās,ka šeit simtiem gadu nekas nebija mainījies ! Tāds iespaids,ka esmu iebraucis laikā pirms 200 vai 300 gadiem ! Drūmo iespaidu vēl papildināja kaut kāda pretīga smaka un netīrība.Es biju mazliet nobijies.Šādās vietās parasti aplaupa vai piekauj,tāpēc izmisīgi meklēju ceļu ārā no šī rajona.

2015.gada 21.septembrī

Sūnu ciems

Sapnī es atrados Rīgā un braucu sabiedriskajā transportā.Es izkāpu Rigas nomalē.Biju pārsteigts,ka galvaspilsētas nomale ir tik nolaista un nabadzīga ! Tikko bija Rīgas lepnie nami,bet šeit kaut kas līdzinājās ‘’Sūnu ciemam’’.Likās,ka šeit simtiem gadu nekas nebija mainījies ! Tāds iespaids,ka esmu iebraucis laikā pirms 200 vai 300 gadiem ! Drūmo iespaidu vēl papildināja kaut kāda pretīga smaka un netīrība.Es biju mazliet nobijies.Šādās vietās parasti aplaupa vai piekauj,tāpēc izmisīgi meklēju ceļu ārā no šī rajona.

2015.gada 8.septembrī

Sapnī es biju kādā lielā skolā.Pēkšņi atskanēja skaļš troksnis un uz ielas parādījās bariņš ļaužu,kuri bija atšķēlušies no lielās skolas.Tie lepni sacīja,ka viņiem tagad ir pašiem sava skola!

Es redzēju,ka jauno skolu vadīja kāds laulāts pāris.Dīvainākais bija tas,ka viņi savus audzēkņus trenēja kā karavīrus.Tiem bija jāsoļo vienā solī ierindā.Jaunās skolas audzēkņi bija apņēmības pilni izkonkurēt jau esošo, lielo skolu.Viņi uz ielas soļoja ļoti skaļi,lai maksimāli piesaistītu uzmanību.