Lūgšanu Nams

 2017.gada 4.martā

Sapnī es atrados ceļā.Bija vēls vakars.Sāka krēslot un man vajadzēja atrast naktsmājas.

Pēkšņi manā priekšā parādījās cietums.No tā iznāca man pazīstami ļaudis.Tie bija šī cietuma pārvaldnieki.Paziņas bija ļoti draudzīgi un aicināja mani pārnakšņot viņu cietumā. Es atsaucos aicinājumam un iegāju cietumā.Uz mani cietuma noteikumi neattiecās,jo es nebiju cietumnieks.Tie attiecās vienīgi uz tiem,kuri sēdēja cietumā.

 2017.gada 2.martā

Sapnī es atrados uz dzelzceļa pārbrauktuves.Kad paskatījos uz austrumiem sapratu,ka tūlīt nāks preču vilciens,tāpēc ātri devos projām.Pagāju nedaudz tālāk no sliedēm,bet sev par pārsteigumu ieraudzīju no austrumiem nākam nevis preču vilcienu,bet plūdus.

Plūdi sākās ļoti lēnām un pamazām.Sākumā parādījās tikai nelielas peļķītes.Tomēr tas nebija ūdens,bet kaut kāda ļoti indīga viela.Ļaudis apkārt runāja,ka tas nav nekas briesmīgs.Tā esot avārija kādā vietējā ķīmijas rūpnīcā.

 2017.gada 2.martā

Sapnī kāda ģimene mani aicināja apskatīt viņu garīgās aprūpes centru.Tas bija visai plašs.Namā bija daudz vietas visādām nodarbībām. Es redzēju lielu zāli ar lieliem galdiem,pie kuriem baroja cilvēkus.

Šīs pašas zāles stūrī bija dušas vieta,kur ļaudis mazgājās.Man arī piedāvāja šajā dušā nomazgāties. Vispirms es nevarēju saprast,kāpēc duša ir publiska,nevis nodalīta ? Kāpēc pārējiem būtu jāredz,kā es mazgājos?