Lūgšanu Nams

2017.gada 24.augustā

Sapnī es tiku apsūdzēts kādā lielā noziegumā.Sabiedrībā es biju pazīstams kā cilvēks,kurš ir pastrādājis kādu smagu noziegumu.Šī iemesla dēļ ilgu laiku neviens nevēlējās ar mani kontaktēties.Visi zināja,ka es esmu par kaut ko ļoti vainīgs,taču konkrēti neviens neko nevarēja pateikt.Mans noziegums vēl nebija konkretizēts un pierādīts.To stāvokli varētu raksturot kā ‘’bez vainas vainīgais’’.Visi zina,ka vainīgs,taču neviens nezina – kāpēc?

 Pravietisks sapnis

2017.gada 17.augustā

Sapnī es atrados televīzijā,kur rīkoja muzikālo dziesmu konkursu.Tur uzstājās arī kristieši,kuri nesen bija atgriezušies no ārzemēm.Viņi dziedāja kristīgas dziesmas,kuras bija iemācījušies ārzemēs.

Es redzēju kādu meiteni,kura dziedāja baltā jakā,uz kuras bija uzdrukāti dziesmas vārdi.Tie bija veltīti Dievam.Uzstāšanās bija jauka, garīga un diezgan profesionāla.

 Pravietisks sapnis

2017.gada 14.augustā

Sapnī es ar dažiem atbildīgiem draudžu līderiem devos uz kādu lielu kristīgu pasākumu.Mēs iegājām milzīgajā zālē un devāmies uz priekšējām rindām.Pasākums vēl nebija sācies,tāpēc es devos aplūkot apkārtni.

Netālu no lielās arēnas atradās kaut kas līdzīgs avīžu kioskam.Skatlogā bija izliktas kādas lietas,taču tās nez kādēļ nevarēja ne pirkt,ne pārdot.Tām bija tikai informatīva vai simboliska nozīme.’’Kam tad šis kiosks,ja reiz šeit neko netirgo?’’,es pie sevis nodomāju.