Pārdomas

2019.gada 1.septembrī

Interesanti,ka Bībele mums rāda,ka Dievs iziet tad,kad Viņš kļūst mūsu pēdējā un vienīgā iespēja.Tad,kad tev visas citas iespējas ir beigušās. Kad visi tavi labie sponsori ir projām,ārsti ir beigušies un arī baznīcā tev vairs nav nekādu iespēju.

Tas ir apmēram tā,kā Ābrahāmam,kad Dievs lika atdot viņa pēdējo iespēju - Izāku.

Tas ir apmēram tā,kā atraitnei Sareptā,kas nolēma izlietot savu pēdējo kas bija un pēc tam mirt.1.Ķēn.17.nod.

Tas ir apmēram tā,kā Mozus,kurš stāvēja izslāpis ar tautu pie akmens.Vai nu Dievs būs viņu vienīgā iespēja,vai arī viņi visi nomirs no slāpēm tuksnesī.

Tas ir apmēram tā,kad Estere izgāja pie ķēniņa.Vai nu Dievs būs viņas vienīgā iespēja un ķēniņš izstieps zizli,vai arī tā mirs kopā ar savu tautu.

Tas ir apmēram tā kā Elija,kurš bija viens starp Baāla praviešiem.Vai nu Dievs sūtīs Uguni no debesīm,vai arī šī ir viņa pēdējā diena.

Tas ir apmēram tā kā Gideons,kurš izgāja ar nedaudz neprātīgajiem pret tūkstošiem reižu lielāku pārspēku.Vai nu Dievs būs tava VIENĪGĀ iespēja,vai arī jūs visus apsitīs kā prusakus.

Tas ir apmēram tā kā Jēzus,kurš gulēja miris kapā,bet Dievs palika Viņa VIENĪGĀ iespēja lai dzīvotu.

Kad Dievs iziet,Viņš vispirms novāc visas tavas paša iespējas,lai Viņš paliktu tava vienīgā iespēja,ka Viņš varētu iziet ; būt redzams un atrodams pie tevis.