Pārdomas 2024.gada 22.jūnijā

1. Ja pravietis Jeremija izvadīja Izraēlu Bābeles verdzībā,tad pravietis Hagaja sagaidīja Izraēlu mājās no verdzības.Hagaja bija kopā ar tiem,kuri pārnāca no trimdas un lika atkal pamatus Templim,kas bija nopostīts.

2. Interesanti ! Lasot Hagaju mēs redzam pilnīgi CITU tautas attieksmi,nekā tā bija Jeremijas laikā. Ja pret Jeremiju tautai bija vienīgi dusmas un naids,tad Hagaju tauta klausīja,kaut arī Hagaja bija visai skarbs savās runās. Kāpēc ? Tāpēc,ka tautai nekas nepiederēja.Trimdinieki kopumā bija vienādi un vienlīdzīgi.Tie nebija iedzīvojušies savā zemē. Tautas sirds vēl bija mīksta uzklausīt Dieva Vārdu. Jeremijas laikā tauta jutās lepna,ka ir Dieva tauta. Viņi domāja,ka Dievs ir viņu vidū. Izraēls tajā laikā bija koalīcijā ar citu lielvaru – Ēģipti. Izraēlam bija armija...visas valstiskās struktūras,lai sevi aizsargātu. Atceros Latviju 80-to gadu beigās.Atgādināja kaut ko līdzīgu Izraēlam,kad tas atgriezās no trimdas. Tad vēl nekā nebija – ne biznesa struktūru,ne partiju,ne armijas,ne naudas...nekā nebija ! Toties bija labprātība uzklausīt Dieva Vārdu. Šodien,pēc 34 gadiem tauta jau ir iekārtojusies savā zemē.

3. IR TĀDA SAJŪTA,KA MĒS ESAM NO HAGAJA LAIKA IEGĀJUŠI ATPAKAĻ JEREMIJAS LAIKĀ,KĻŪDAMI ATKAL PRETESTĪGI DIEVAM !

Interesanti,ka es esmu bijis savai tautai kā Hagaja,kas bija klāt pie notikumiem,kad tauta atgriezās no trimdas ; TAČU TAGAD DIEMŽĒL MAN JĀBŪT SAVAS TAUTAS JEREMIJAM,KURŠ ATKAL BRĪDINA TAUTU PAR TRIMDU ! Mana kalpošana ir noritējusi kā divi vienā ! ES ESMU BIJIS SAVAI TAUTA KĀ HAGAJA,TĀ ARĪ JEREMIJA ! Ļoti interesants dzīvesstāsts !

Bībele:

Visi, kas tur no tautas vēl bija, ar lielu uzmanību uzklausīja Tā Kunga, sava Dieva, balsi un pravieša Hagaja vārdus, kuru Dievs Tas Kungs pie viņiem bija sūtījis, un tauta sajuta lielu bijību Tā Kunga priekšā.

Hagaja 1.12. 

Un, ja tu viņiem arī visu to teiktu, viņi tomēr uz tevi neklausīsies, un, ja tu viņiem arī bargāk uzsauktu, viņi tev neatbildēs. 28 Tad saki tiem: lūk, tauta, kas neklausa Tā Kunga, sava Dieva, balsi un neļaujas biedināt sevi. Uzticīgā paļāvība ir pagalam, un tās vārdi galīgi apklusuši viņas mutē!

Jeremijas 7.27-28