Pravietisks sapnis

2017.gada 7.septembrī

Sapnī es atrados kādā namā,kur kāpņu telpā bija 2 dzīvokļi. Viens īpašums piederēja katoļiem,bet otrs luterāņiem.Ilgu laiku īpašumu iemītnieki neinteresējās viens par otru.Viņi dzīvoja kā svešinieki.

Pēc ilgāka laika es nolēmu tomēr apmeklēt katoļu spārnu.Kad piezvanīju pie durvīm,pēkšņi atskanēja stingra balss : ‘’Tikai priesterim ! ‘’ Sapratu,ka šeit vienīgi priesteris var nākt bez zvanīšanas un noteikt,kuru drīkst ielaist.

Pēc ilgākas zvanīšanas man durvis tomēr atvēra.Iekšā valdīja ļoti kārtīga un dievbijīga atmosfēra.Ļaudis bija sapulcējušies uz kaut ko līdzīgu Bībeles stundai.Es pieklājīgi jautāju:’’Es esmu no pretējā (luterāņu) dzīvokļa; vai es drīkstu šeit ienākt? Es vēlos ar jums iepazīties.’’ Pēkšņi iestājās dziļdomīgs klusums.Pēc pauzes kāds ļoti nopietns cilvēks sacīja: ‘’Nu nezinu ! Mums ir par to vēl jāvienojas.’’ Sapratu,ka tur valda stingra disciplīna.Nevienu bez īpašas saskaņošanas neielaiž.Es negaidīju saskaņošanu,bet devos atpakaļ uz luterāņu spārnu.

Pie luterāņiem valdīja diezgan nekārtīga un bohēmiska atmosfēra.Es redzēju lielu telpu,kur ļaudis uzjautrinājās un darīja to,ko paši vēlējās.Šādā veidā tie demonstrēja savu ‘’evaņģēlisko brīvību’’.Izskatījās,ka šeit nav neviena,kas te kaut ko pārvaldītu.

Pēkšņi luterāņu dzīvoklī atverās durvis un bez zvanīšanas,gluži kā savās mājās,ienāk katoļu priesteris no pretējā (katoļu) dzīvokļa.Viņš izskatās priecīgs un atraisīts.Priesteris sarunājās ar luterāņiem,kā ar saviem draugiem.Stāsta tiem savus piedzīvojumus.Tālāk priesteris atver Bībeli un sāk mācīt,gluži kā Bībeles stundā.To viņš dara ļoti brīvā un nepiespiestā veidā,gluži luterāņu ‘’evaņģēliskās brīvības’’ stilā.Priesteris jutās brīvi.Viņš darīja ko gribēja,jo nebija neviena,kas tur kaut ko regulētu vai pārvaldītu.Bija tāds iespaids,ka luterāņu spārnu sāk pārvaldīt katoļu priesteris.Dzīvoklī mītošajiem luterāņiem uz to nebija nekādu iebildumu.

Es biju visai izbrīnīts par tik ļoti atšķirīgiem noteikumiem abos dzīvokļos.Sapņa beigas.