Lūgšanu Nams

Pravietisks sapnis

2024.gada 19.jūnijā

Sapnī es atrados savā dzimtajā Dobelē. Interesanti,ka es biju atbraucis uz tādu kā cilvēku izceļošu,kas uz mani pašu neattiecās. Es biju atbraucis uz dobelnieku atvadām no šīs pilsētas. Visur bija jūtama rosība. Tā rosība saucās ‘’ pēdējo reizi ‘’. Cilvēki gāja uz kino pēdējo reizi ; tie mazgāja veļu pēdējo reizi ; izbrauca pilsētā ar mašīnu pēdējo reizi un tml. Visu,ko ikviens darīja ,viņš darīja PĒDĒJO REIZI šajā pilsētā. Ļaudis devās projām.Es sapnī biju aicināts palīdzēt ļaudīm pamest pilsētu.Es gatavojos pēdējo reizi nomazgāt traukus un biju noraizējies,vai man būs siltais ūdens,jo pilsētā ik pa brīdim pazuda elektrība.

 Pravietisks sapnis 2024.gada 10.jūnijā

Sapnī bija svētdiena,un es tajā svētdienā pēc ilgiem laikiem atrados to ļaužu dievkalpojumā,ar kuriem biju kopā 90-tajos gados un 2000- šo gadu sākumā. Es it kā atrados viņu vidū,taču biju tiem svešinieks. Bija iespaids,ka mani bijušie draugi vairs negrib mani pazīt. Vieni mani nicināja,citi ignorēja. Dievkalpojums izlikās nenozīmīgs. Katris izteica kaut ko savu un viens otrā neklausījās.Bija tāds iespaids,ka arī tie cilvēki paši savā starpā dzīvo katris par sevi un ignorē viens otru.

Pravietisks sapnis

2024.gada 28.maijā

Sapnī es atrados kādā kristiešu saietā...tādā kā konferencē. Es biju kopā ar tiem brāļiem,ar kuriem es biju kopā 90-to gadu beigās.Tur bija brāļi arī no draudzes ‘’ Rīta Zvaigzne ‘’,no kurienes mani toreiz meta ārā divreiz. Sapnī pret mani bija visai draudzīga attieksme. Neviens mani ārā nemeta.

 Pravietisks sapnis

2024.gada 16.aprīlī

Pagājušajā naktī redzēju tādu dīvainu krāsainu sapni. Sapnis varbūt nebūtu tik saistošs,ja nebūtu tik krāsains. Es varēju pat atšķirt raķetes pelēko krāsu,kas krita man virsū.

Tātad, sapnī es atrados uz Saldus pilskalna,no kura labi var redzēt Saldus panorāmu.Savā jaunībā es dzīvoju netālu no tās vietas. Bija tāda pavisam sadzīviska aina. Ļaudis apkārt interesējās par kaut kādām sadzīviskām lietām ; bija aizņemti ar savu sadzīvi un ikdienu.