Lūgšanu Nams

2016.gada 18.martā

Sapnī es atrados cietumā.Es nebiju tur kā kalpotājs,bet kā viens no cietumniekiem.Kristieši mani bija ielikuši cietumā,jo nebiju tīkams kādām autoritātēm.Cietumā bija jācīnās par izdzīvošanu.Tas bija līdzīgi, kā izdzīvot atrodoties starp lauvām vai čūskām.

 2016.gada 24.martā

Sapnī mēs ar sievu devāmies atpūtas braucienā uz kādu brīnišķīgu kūrortu.Lidmašīna nosēdās kādā vietā.Mums pateica,ka šī ir gala stacija,un tālāk mūs nevedīs.

Izkāpjot no lidmašīnas, mūs sagaidīja pamatīga vilšanās.Vieta nemaz neatgādnāja kūrortu.Drīzāk tas bija bezpajumtnieku midzenis,kur valdīja nepatīkama urīna smaka.Visur bija nolaistība un netīrība! Pie viesnīcas sienas bija liels uzraksts: 'Šarmelšeiha". "Ak tāds izskatās tas slavenais Ēģiptes kūrorts !",es vīlies pie sevis nodomāju. Drūmo un nemājīgo iespaidu vēl papildināja piedzērušo atpūtnieku klaigas un lamas.

2016.gada 6.martā

Sapnī es atrados Draudzē ‘’Jaunā Paaudze’’. Tā kā bija Gavēņa laiks,Draudzes mācītājs Aleksejs Ljedjajevs nolēma sarīkot Pazemības Dievkalpojumu.Mācītājs nolēma vadīt slavēšanu,nevis sludināt.Sprediķi sacīt bija aicināts pavisam nepazīstams mācītājs no laukiem,kuram bija ļoti maza draudzīte,un kurš turklāt vēl raustīja valodu.

2016.gada 6.martā

Sapnī es atrados uz kuģa jūras vidū.Es biju kopā ar kādu grupu,kura apceļoja pasauli.

Pēkšņi uz kuģa parādījās kāda sveša sabiedrība,kura bija tā saucamā ‘’Beigu laiku’’ sabiedrība.Mums pateica,ka mēs tagad esam viņu gūstekņi,un mūs vedīs uz Beigu laikiem.