Pārdomas par kārību

Tuesday, 08 February 2022 07:38 Normunds Ozoliņš
Print

 2022.gada 8.februārī

Bībele : 14 Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama.15 Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi ( Jēk.1.14-15 )

Nav iespējams,ka kārība tevi nekārdina.Jēkabs šeit raksta,ka kārība kārdina KATRU ( ikvienu ). Ja pats Dieva Dēls tika kārdināts,kur vēl vairāk mēs ! Jēzus gan tika kārdināts,taču palika BEZ GRĒKA ( Ēbr.4.15.).Kristus ir Persona,kurā nav grēka.

Kārības uzdevums ir ,lai mēs staigātu grēkā,nevis Kristū...jo abos mēs staigāt nevaram.Vai nu mēs staigāsim grēkā,vai Kristū, jo Kristū NAV grēka.

Kārības uzdevums vienmēr ir IEŅEMTIES. Tas nozīmē - iesakņoties,lai varētu palikt un augt. Ja cilvēks neļauj kārībai iesakņoties,viņš paliek brīvs,kaut arī tiek kārdināts. Taču ja kārība iesakņojas,tas cilvēkam jau kļūst par grēku.Tādējādi cilvēks vairs nedzīvo Kristū,bet grēkā...kaut arī ar muti apliecina Kristu.

Tu varēsi kā Simsons saraut filistiešu ( kārību ) virves ; jo lielāks ir Tas,kas ir tevī,nekā tas,kas ir pasaulē ( 1.Jņ.4.4. ). Taču tu varēsi tās saraut tikai tad,kad būsi PIEVĒRSIES TAM,KAS IR TEVĪ,NEVIS TAM,KAS IR PASAULĒ. Ja tavs skats būs pievērsts tam,kas pasaulē,kārību virves saraut būs grūti.