26.08.2005. Lūdziet pēc Vēja!

Šā gada 21.augusta vakarā redzēju parādību. Tas šoreiz nebija sapnis, bet gan vīzija, kurā piedalījos gluži kā filmā.

Es redzēju ceļu, pa kuru gāja cilvēki. Kāds vīrs nesa bērnu uz saviem pleciem. Ceļā gāja ģimenes nelielos bariņos. Tā bija lauku teritorija.Es redzēju mežus, laukus, ceļu un cilvēkus uz ceļa.

Dīvainākais bija tas, ka viss, ko es redzēju, bija pārklāts ar kādu baltu, vieglu pulveri. Viss izskatījās skaisti balts, gluži kā sarma, bet tā nebija sarma. Tie bija milti! Viss, ko es redzēju, bija pārklāts ar plānu miltu kārtu! Meži, lauki, ceļš un cilvēki bija it kā ietīti miltos!

Tad parādība mani veda tālāk. Es redzēju, ka šis ceļš ved uz baznīcu, kas arī tāpat bija pārklāta ar miltiem. Tad ceļā parādījās kaut kādi cilvēki, kuri mēģināja pārējos atbrīvot no miltiem, bet tas bija ļoti grūti un ilgstoši. Tad manā garā ierosījās kaut kāds teikums. Tas skanēja:” Lūdziet pēc Vēja, lūdziet pēc Vēja, lūdziet pēc Vēja... .”

Vēl uz ceļa es redzēju ceļa zīmes, kuras kāds gribēja izskaistināt(pielikt kaut ko tur vēl klāt). Parādības beigas.

Šeit ir jādod izskaidrojums.

Milti ir lāsts, kurā ir ietīta visa mūsu zeme. Lāsts skar kā ģimenes, tā arī baznīcu. Ir daži cilvēki(dažas kalpošanas), kas mēģina atbrīvot no lāsta, bet tas ir neefektīvi un nesekmīgi. Tomēr Dieva stratēģija ir cita! Viņš vēlas, lai kristieši lūdz pēc Vēja(Svētais Gars), kurš Vienīgais atbrīvo zemi no lāsta! Tieši to mācekļi darīja augšistabā pēc Debesbraukšanas. Viņi lūdza pēc Tēva Apsolījuma! Vasarsvētku notikums ir Dieva Atbilde uz viņu lūgšanām! Rezultāti bija pārsteidzoši!

Es domāju, ka Dieva plāns Latvijas augšupejai ir tieši tāds, ko šeit minēju. Daudzi vēlas atbrīvot no lāsta, bet tam nav bijis rezultāta. Tas Kungs šobrīd aicina attīstīt starpkonfesionālas lūgšanu kustības! Tas ir līdzīgi tam, ko mēs varam redzēt otrajā Transformation dokumentālajā filmā par atmodām pasaulē. Filma ir pieejama tagad ar tulkojumu latviešu valodā. Ceļazīmes ir Dieva Vārds, kuru kāds grib „izskaistināt.” Tas nozīmē, pielikt klāt kaut ko no sevis. Cilvēki vēlas padarīt Dieva Vārdu „tīkamāku.”

Ir kaut kas skaists, bet arī lieks visā tajā, kas notiek Latvijas draudzēs. Šī iemesla dēļ ļaudīm ir grūti orientēties un tie bieži paliek neziņā. Daudz vēl ir „cilvēcisko pielikumu.” Es domāju, ka lāstu laušana īsti iesākās ar bīskapu 40 stundu lūgšanām, ko organizēja Ivars Graudiņš. Tāpat tā turpinājās ar Pateicības Dienām Doma laukumā, ko organizēja draudze „Prieka Vēsts”. Tas bija labi, bet nebija pietiekami! Šobrīd abas šīs aktivitātes vairs diemžēl nenotiek. Ir sasniegti kādi redzami rezultāti. Kristieši ir valdībā. Draudzes tik ļoti vairs neapkaro viena otru. Latvijā slejas jauni Dievnami. Ir salauzta kāda daļa no lāstiem, bet tas nav izdarīts pilnībā! Latvija joprojām ir nabadzīgākā valsts Eiropā. Valstī briest neapmierinātība zemo algu dēļ. Ļaudis joprojām jūtas kā „vāveres ritenī.” Visur dominē apātija un nospiestība. Jaunieši laimi meklē ārzemēs.

Lai mēs varētu būt laimīgi paši savā zemē, ir jānāk vispirms lūgšanu kustībai! Tai ir jābūt starpkonfesionālai! Tai nedrīkst būt kādi ambiciozi motīvi, bet kustībai jāpulcina vienīgi izslāpušie! Nedrīkst būt kādi cilvēciski izskaistinājumi vai pielikumi! Vienīgai motivācijai ir jābūt Tēva Apsolījumam, kas Vienīgais izmaina zemi! Redziet, mēs te varam darīt visu ko, bet vienalga nekas nemainīsies, kamēr Dievs neatbildēs! Ir jālūdz, kamēr kaut kas sāk mainīties! Atmoda Latvijā nāks caur sāpēm un slāpēm! Tā sākumā iesāksies laukos, nabadzīgās vietās, bet pēc tam pārsviedīsies uz pilsētām. Rīgu vispirms skars kaut kāds satricinājums un tikai pēc tam tur sāksies atmoda. Būs kaut kāds neliels atlikums, kurš būs tik izslāpis pēc pārmaiņām, ka nekas nespēs tos apmierināt. Vienīgi lūgšanās tie varēs remdēt savas slāpes, kas būs tik dedzinošas kā uguns. Būs arī kaut kāds apdraudējums no austrumiem, kas slāpes pēc Dieva Latvijā tikai pastiprinās. Atmoda Latvijā nāks caur vienotu lūgšanu! Dievs nāks kā Vējš un salauzīs lāsta varu pār mūsu zemi! Tas nenotiks ātrāk, kamēr neizveidosies šādu lūgšanu kopums, par ko šeit rakstīju.